Information for non-Latvian visitors
Lilijas
Ir ziedi, kurus audzējam tikai dārzā, ir ziedi, kurus izmantojam kā grieztos ziedus vāzēm, buķetēm un kompozīcijām, ir ziedi audzēšanai podos. Vai mēs pazīstam daudz augu, kas ir pielietojami visos augstāk minētajos veidos, turklāt ir aromātiski un izmantojami pat uzturā? Jā, zinošais lasītāj, tev ir taisnība, šie universālie augi tiešām ir lilijas. Ne jau velti to popularitāte Latvijā un visā pasaulē arvien pieaug, jo moderno liliju hibrīdu pulkā atrodam gan divmetrīgus dārza milžus, gan 40-centimetrīgas podiem piemērotas skaistules.
Lilijas ieņem goda vietu dekoratīvo augu vidū. Tās ir viegli audzējamas un ar savu neparasto šarmu un valdzinājumu ir atradušas ceļu uz daudzu jo daudzu puķkopju sirdīm un tagad grezno viņu dārzus.
Lilijas tiek kultivētas jau kopš Ēģiptes faraonu laikiem. Pasaulē ir vairāk nekā 100 savvaļas liliju sugu, daudzi tūkstoši hibrīdu un šķirņu. Par šķirni sauc hibrīdu, kuram piešķirts savs vārds.
This website contains an offer of lily-bulbs. It is a result of more than 20 years of our experience in the breeding of lilies. You can browse our website and order lily-bulbs for your garden. This is our list for 2011.
In the brackets you will find a short description in English of the colour of each variety. The height of each plant is given in the Latvian description in the metric system ('cm' and 'm'). ''8 ziedi'' in Latvian means ''8 flowers''. The entries without the description in English in the brackets are offered for domestic customers only.
Shipping time is August 10 (for Martagons) - October 10, the deadline for orders is September 15. Orders are filled in the order of reception. Since we grow lilies in small quantities, late orders may be not completely fulfilled.
Shipping costs: add 15% - 10 Euro minimum, and additional 10 Euro for Phytosanitary Certificate if needed in your country.
Prices quoted in Latvian Lats. Now 1Ls equals to 2 $ or 1.5 Euro.
For more images of these and other lilies please visit my album site:
Visas lilijas tiek iedalītas deviņās grupās. Jūsu izvēlei tiek piedāvāti vairāku grupu liliju sīpoli, kas ir izaudzēti Latvijā, pārbaudīti un atzīti par piemērotiem audzēšanai mūsu klimatiskajos apstākļos.
Šīs lilijas Jums piedāvā Dāvids Hercbergs un Ivars Zilgalvis - vīri ar vairāk kā 20 gadu pieredzi liliju audzēšanā un 15 gadu pieredzi to hibridizēšanā jeb selekcijā.
Patreiz lapā Jūs redzat liliju piedāvājumu 2011. gadam. Varat izmantot iespēju pasūtīt arī liliju sēklas. Sīkāku informāciju par sēklu pasūtīšanu un audzēšanu atradīsiet zemāk.
300 pictures on CD-ROM named ''250 skaistākās lilijas manā dārzā'' (''250 best lilies in my garden'') are available for 3.00 Lats.
Ir nācis klajā kompaktdisks ''250 skaistākās lilijas manā dārzā. Piedāvā Dāvids Hercbergs''. Disks satur vairāk kā 300 attēlus .jpg formātā un īsus paskaidrojumus latviski Notepad formātā. Arī tad, ja Jums nepieder ne pēdas dārza zemes, tā ir iespēja apmeklēt skaisto liliju dobes, neatejot no sava datora un saulainas atmiņas drēgnajiem rudens un garajiem ziemas vakariem. Netiek liegts izmantot attēlus personiskām vajadzībām - izdrukām, apdrukai u.c.
Disks par viszemāko cenu Ls 3,00 (+ pasta izdevumi) ir pasūtāms, rakstot uz e-adresi: davids@lilijas.info, vai zvanot 29474307. Pasūtot vismaz 10 eksemplārus - divreiz lētāk.
KAD STĀDĪT LILIJAS - PAVASARĪ VAI RUDENĪ ?
(Raksta saīsinātā versija ir publicēta žurnāla ''Dārza Pasaule'' 2004. gada maija numurā.)
Ap šo jautājumu Latvijā šķēpus lauž kopš neatkarības laikiem. Vieni stāv un krīt par tradicionālo rudeni, citi, atsaucoties uz šodien moderno Eiropas pieredzi, par pareizo sludina stādīšanu pavasarī.
Te nu būtu vietā atcerēties kādu senu Austrumu pastāstu: reiz divi vīri Mustafa un Ismails sastrīdējās. Lai noskaidrot, kuram ir taisnība, abi devās izšķirt strīdu pie pilsētas cienīgākā, godātākā un gudrākā mullas. Mustafa runāja pirmais. ''Taisnība ir tavā pusē,'' mulla noteica. Tad savu stāstu izstāstīja Ismails. ''Jā, tev arī ir taisnība,'' atzina mulla. To visu pa durvju spraugu noklausījās mullas sieva. ''Tā jau nu nevar būt, ka taisnība ir abiem!'' viņa noteica mullam, kad strīdnieki aizgājuši. ''Arī tev, sieva, ir taisnība,'' skanēja atbilde.
Par viņu strīda iemeslu leģenda klusē, bet ja tas bija par liliju stādīšanas laiku, tad jāatzīst, ka abiem strīdniekiem tomēr bija taisnība - lilijas var stādīt kā pavasarī tā rudenī, arī vasarā un ziemā. Mēģināsim ar šo jautājumu tikt skaidrībā. Neapskatīsim visas Latvijā audzēto liliju grupas, bet tikai populārākās - Āzijas, Austrumu, trompetliliju hibrīdu grupas, arī LA hibrīdus, jo atsevišķām lilijām, piemēram, baznīcas lilijai (Lilium candidum) ir specifiskas prasības.
Latvijā ir ierasts stādīt lilijas rudenī, tūlīt pēc sīpolu norakšanas. Tad normāls, vesels sīpols paspēj izveidot bazālās saknes un iesakņoties, lai pavasarī turpinātu attīstību. Stādīšana pavasarī sākās līdz ar liliju sīpolu importēšanu. Rudens ir tas laiks, kad sīpoli piebriest visvairāk, un kurš gan Nīderlandes lielaudzētājs gribēs rakt liliju sīpolu septembrī, ja oktobrī tas pats sīpols būs paaudzies vēl lielāks un dārgāks. Muļķu viņu vidū nav, tāpēc ražu novāc cik vēlu vien iespējams. Kad visi sīpoli ir norakti, apstrādāti, pārlasīti un sašķiroti, rudens stādīšanas laiks bieži vien ir jau garām un neatliek nekas cits, kā atlikt stādīšanu uz pavasari. Sīpolu uzglabāšana notiek milzu saldētavās optimālos mitruma un temperatūras apstākļos viegli mitrā kūdrā vai citā substrātā, kas ļauj saglabāt sīpolu pietiekoši ilgi, lai izņemt no glabātavas jebkurā gada dienā, kad tas ir nepieciešams galvenajiem pircējiem - griezto ziedu lielražotājiem.
Optimāli mēsloti un glabāti liliju sīpoli satur visas augšanai nepieciešamās barības vielas un pēc izņemšanas no saldētavas strauji sāk augt. Paspēt pavasarī iestādīt tādus sīpolus pirms asnu parādīšanās nav viegls uzdevums. Kad liliju sīpols nonāk līdz mums, tam nereti jau ir izaudzis mazāks vai lielāks dzinums. Tas nebūtu nekas slikts, ja vien šie dzinumi nebūtu tik trausli. Ja jaunais asns nolūst, augšanas gads ir beidzies, jauns dzinums parādīsies tikai nākošajā gadā. Izņēmumi gadās ļoti reti.
Kā liecina pieredze, pavasarī stādītie liliju sīpoli aug un attīstās tikpat labi kā rudens stādījums, bez problēmām varam stādīt arī vasarā, svarīgāks ir kas cits - stādāmā materiāla kvalitāte. Liliju sīpolam nav segzvīņu kā tulpju sīpolam, kas pasargātu no pārliekas dehidrācijas, tāpēc no pārāk iekaltušiem vai pat puves bojātiem sīpoliem velti gaidīt labus rezultātus. Autoram ir gadījies stādīt un pārstādīt lilijas ne tikai rudenī, bet visos gadalaikos bez jebkādiem sarežģījumiem: kā pavasarī, tā vasarā; gan ziedēšanas laikā gan pirms, gan pēc tās, un pat dziļā ziemā. Jāpiebilst, ka stādot lilijas ar visu ziedkātu vasarā, sīpolam klāt vajadzētu atstāt tikai pusi no kāta, ziedkopa labāk noderēs vāzē.
Stādīšana ziemā, protams, nav tas ieteicamākais paņēmiens, bet ārkārtas gadījumā ir nācies izmēģināt arī to, kad reiz pēc Ziemassvētkiem no Tālajiem austrumiem atgriezās kāda pasūtītāja neizņemta pasta paka ar sešiem trompetliliju sīpoliem, kurus tiku nosūtījis jau augusta beigās. Tolaik austrumu robeža stiepās nevis pa Zilupi, bet Klusajā okeānā. Kūdrā iepakoti sīpoli arī pēc četrus mēnešus ilgas ceļošanas turp un atpakaļ bargajos apstākļos izskatījās samērā labi, tāpēc nolēmu eksperimentēt, riskējot pazaudēt sīpolus, bet iegūt jaunu pieredzi. -10*C temperatūrā 20 cm dziļi sasalušajā augsnē ar lauzni izcirtu sešas bedrītes 25 cm dziļumā, katrā ievietoju pa sīpolam, noskaitīju atbilstošos burvju vārdus un aizbēru ar pāris saujām kūdras no iepakojuma un to pašu sasalušo augsni. Rezultāti pārspēja prognozes - par sala neizturīgiem uzskatītie trompetliliju sīpoli nākošajā vasarā deva piecus ziedošus kātus, tikai viens izmērā mazākais sīpols neuznāca.
Turpmāk šadi eksperimenti netika atkārtoti, tāpēc visaptverošus secinājumus no viena gadījuma izdarīt nevar, tomēr pieredze vedina uz domām, ka primārais ir stādāmā materiāla kvalitāte un katrai liliju grupai piemērota vieta un augsne, bet atbildot uz virsrakstā uzdoto jautājumu - pareizi rīkosies gan tie, kas lilijas stādīs rudenī, gan tie, kas to darīs pavasarī.
Dāvids Hercbergs.
LILIJU AUDZĒŠANA NO SĒKLĀM
Audzēšana no sēklām ir ērtākais, vienkāršākais un katram dārzniekam, mazdārzniekam un bezdārzniekam pieejams paņēmiens, kā pavairot un atjaunot lilijas, iegūt no vīrusiem un slimībām brīvus augus, un vienīgais veids, kā izaudzēt krustošanas ceļā radītus jaunus hibrīdus.
Ceļu, kā no sēkliņas nonākt līdz nobriedušam augam, ir diezgan daudz. Varam sēt dobēs, podos, kastēs un konteineros, audzēt sējeņus glāzēs, mēģenēs, filtrpapīra ruļļos, polietilēna maisiņos, ūdenī, sfagnu sūnā... fantāzijai nav robežu. Tomēr ir dažas lietas, kas būtu jāzina, lai veiksmīgāk sasniegt mērķi, proti, sēklu uzglabāšanas, dīgšanas un augu attīstības īpatnības un specifiskās prasības pēc gaismas, siltuma un barības.
Apskatot lilijas sēklu pret gaismu, skaidri saredzamā strīpiņa vidū ir dīglis. Lasītājiem nav jāpaskaidro, ka sējot pelavas (sēklas bez dīgļa) pat čiks neiznāks, tāpēc pārbaudīsim, vai mūsu sēklas ir pilnas.
Istabas temperatūrā liliju sēklas ilgstoši glabāt nevajadzētu. Pēc speciālās literatūras datiem, gada laikā to dīgtspēja samazinās vismaz par 50 %. Labi izžāvētas liliju sēklas saglabā dīgtspēju gadu desmitiem, ja tās uzglabā gaisa un mitruma necaurlaidīgos polietilēna maisiņos vai noslēgtos traukos saldētavā.
Botāniski lilijas pieder viendīgļlapju klasei un tām ir divi galvenie sēklu dīgšanas tipi. Ja virs zemes parādās slaida dīgļlapa, vēlāk tai seko īstās lapas, tad tās ir virszemes dīgšanas tipa sēklas. Apakšzemes dīgšanas tipa sēklām dīglis augsnē izveido sīpoliņu, un tikai pēc tam virs zemes parādīsies pirmā īstā lapa. Savukārt, katru no abiem dīgšanas tipiem pieņemts dalīt ātrajā un ilgstošajā jeb lēnajā. Vairums virszemes dīgšanas tipa liliju sēklu ir ātri dīgstošās; vairums apakšzemes dīgšanas tipa sēklu - lēni dīgstošās, un tām pēc sīpoliņa izveidošanās ir nepieciešama vernilizācija, t.i. aukstuma periods, lai sāktu augt lapiņa. Populārākās virszemes dīgšanas tipa lilijas ir Āzijas liliju hibrīdi, trompetlilijas, garziedu lilija (Lilium longiflorum), vairums Āzijas sugu, tostarp zemā lilija (L. pumilum), maigā lilija (L. amabile). Apakšzemes dīgšanas tipam pieder martagonlilijas, Austrumlilijas, Kaukāza lilijas un pie mums vēl reti sastopamās Amerikas rietumkrasta sugas un to hibrīdi, kā arī Daurijas lilija (L. dauricum).
Svarīgākā prasība augsnei, kurā sēsim lilijas, ir laba ūdens un gaisa caurlaidība jeb irdenums, tai ir jābūt auglīgai, ar neitrālu pH. Ja neesam pārliecināti, ka augsnē nav patogēno baktēriju vai to pārnēsātāju, varam augsni sterilizēt. Ķīmisko līdzekļu metilbromīda vai formalīna pielietošana mazdārzniekiem nav atļauta, varam izlīdzēties ar augsnes izkarsēšanu, vienlaicīgi iznīcinot arī tajā esošo nezāļu sēklas. Drošāk to darīt ģimenes šefpavāra prombūtnē. Es augsni sterilizēju, stundu vārot to kastrolī ar ūdeni, bet droši vien ir iespējami arī labāki paņēmieni. Kad augsne ir atdzisusi un apžuvusi, divām tās daļām piejaucu divas daļas tīras kļavu lapu trūdzemes, divas daļas neitralizētas kūdras substrāta un vienu daļu skalotas smilts vai smalkas grants. Pludmales smiltis ir vislabākā izvēle. Pievienojam sauju malkas pelnu un neaizmirstam bioloģiskos aizsardzības līdzekļus trihodermīnu un biomiksu, ievērojot to lietošanas normas. Kad sastāvdaļas ir vienmērīgi sajauktas, esam ieguvuši lielisku substrātu liliju audzēšanai.
Ja esam nolēmuši sēt lilijas atklātā laukā, novelkam 7-10 cm dziļu vadziņu, piepildām to ar sagatavoto substrātu, labi salaistām un sabiezināti sējam 5-10 mm dziļumā. 200-300 sēklas uz tekošo metru ir optimāls daudzums. Lielākās grūtības sagādā nepieciešamā mitruma uzturēšana augsnes virskārtā dīgšanas un arī augšanas periodā, citiem vārdiem, uzmanīga laistīšana, neizskalojot sēklas un sējeņus, sējeņu pasargāšana no nevēlamiem nokrišņiem, pārliekas saules tveices un salnām, kā arī nezāļu iznīcināšana. Vieglāk ar šīm problēmām tikt galā ir, audzējot siltumnīcā, bet visvieglāk tas izdarāms, sējot liliju sēklas traukos - podos, kastēs vai konteineros un audzējot tās telpās līdz mūsu liliju bērni izaug pietiekoši lieli pārstādīšanai ārā vai siltumnīcā. Galvenā priekšrocība - ievērojami pagarinās veģetācijas periods, jo varam sēt jau agri pavasarī vai pat ziemā.
Virszemes dīgšanas tipa liliju sēklu audzēšana
Ja mūsu rīcībā ir daži desmiti liliju sēklu, piemērotākais trauks audzēšanai telpās ir puķu pods. Māla poda priekšrocības ir zināmas katram, bet labi derēs arī plastmasas pods vai cits trauks ar vismaz 8 cm dziļumu un caurumu dibenā.
Varam sēt nekavējoties, bet ir arī dažas viltības ātrākai un vienmērīgākai sēklu uzdīgšanai. Mūsu sausās liliju sēklas guļ saldētavā mitruma un gaisa necaurlaidīgā polietilēna maisiņā. To atmodināšanai un dīgšanas stimulēšanai varam veikt 2 - 3 termociklus, ik pēc dienas pārvietojot tās istabas temperatūrā un nākošajā dienā atpakaļ ledusskapī. Gribu uzsvērt vārdu SAUSĀS sēklas. Katram labi saprotams, kas var notikt, ja mēģināsim saldēt mitras sēklas, kuru dīglis sāk augt.
Pēc termocikliem sēklas izmērcēsim lietus, kausēta sniega vai ledus ūdenī istabas temperatūrā, mainot ūdeni ik pēc 10 - 12 stundām vai biežāk un starplaikā skalojot tās tekošā ūdenī, lai atbrīvoties no dīgšanas kavētājiem. Daži audzētāji pirms mērcēšanas sēklas dezinficē 5 - 10 minūtes 10% balinātāja vai hloru saturošā mazgāšanas līdzekļa šķīdumā ar sekojošu skalošanu. Sēklu mērcēšana parasti ilgst diennakti vai divas, neaizmirstot mainīt ūdeni. Varam turpināt šo procedūru arī ilgāk - kamēr dīglis sāk augt. Liliju speciālists E.J.Soboczenski Ziemeļamerikas liliju biedrības (NALS) 52.biļetēna 1. numurā raksta, ka apgaismotā ūdens glāzē var novērot liliju sēklu augšanu un attīstību mēnešiem ilgi. Manuprāt, tas ir apšaubāmi, jo sēklām pietrūkst gaisa, bet mēģināt jau nav liegts.
Mūsu sēklas ir izmērcētas, augsne ir sagatavota, laiks sēt. Varam izsēt sēklas 1 - 2 cm attālumā citu no citas, bet mana pieredze rāda ka mazie liliju bērneļi ļoti labi aug arī blīvākā sējumā. Tā 8x8 cm podā droši varam iesēt 12 - 20 trompetliliju vai 15 - 25 Āzijas liliju sēklas. Slapju sēklu vienmērīgu izvietošanu ļoti atvieglos pincete ar plakaniem galiem. Uzberam 5 - 8 mm augsnes kārtiņu, noskaitām atbilstošos buramvārdus vai mantras un neaizmirstam, ka augsnei jābūt mitrai un irdenai. Ja sējam vairāk kā vienu liliju dažādību, lieti noderēs etiķetes, lai atzīmēt audzējamo augu nosaukumus un varbūt arī sējas un citu svarīgāko auga attīstības posmu termiņus. Šīs piezīmes ieteicams dublēt katra dārznieka svarīgākajā dokumentā - dārza virsgrāmatā, vai modernāk - failos. Iespraužam etiķeti, uzvelkam podam cepuri no tīra polietilēna maisiņa mitruma saglabāšanai un novietojam podu istabas temperatūrā 17 - 20*C tumšā kaktā.
Ja sēklai siltuma un mitruma ir pietiekoši, zemās lilijas (L. pumilum) dīgļus sagaidīsim jau pēc 7 - 10 dienām, Āzijas un trompetlilijas parādīsies pēc dienām 12 - 20. Tās, kā mēs zinām, ir lilijas ar ātro virzemes dīgšanas tipu. Lēnajam virszemes dīgšanas tipam pieder baltā jeb baznīcas lilija (L. candidum), kuras sēklām dīgšanas laikā nepieciešama pazemināta temperatūra. Dažas liliju pasaules autoritātes lēnajam virszemes dīgšanas tipam pieskaita arī Henrija liliju (L. henryi), Sārdžentes liliju (L. sargentiae) un to pēcnācējus. Varbūt tas attiecas uz minēto liliju svaigām sēklām, bet, pēc manas pieredzes, vismaz 2 mēnešus ledusskapja saldētavā glabātām Henrija un Sārdžentes liliju un to hibrīdu sēklām ilgāk kā 3 nedēļas uzdīgšanai parasti nav nepieciešamas.
Nu esam sagaidījuši pirmās dīgļlapas - parasti virs zemes parādās cilpiņa, tad zālveidīga lapiņa ar sēklas apvalku galā. Pakāpeniski radinām tās pie gaismas, noņemam podam polietilēna cepuri. Tagad liliju bēbju attīstībai nepieciešama gaisma, daudz gaismas un optimālā temperatūra 18 - 20*C dienā un 10 - 15*C naktī. Ja aiz loga ir pavasaris vai vasara, audzēšanu varam turpināt ārā vai siltumnīcā, pakāpeniski pieradinot sējeņus; ja vēl ir ziema, neiztiksim bez mākslīgā apgaismojuma. Tas arī ir galvenais faktors, izvēloties mūsu liliju sējas laiku. Audzējot sējeņus zem mākslīgā apgaismojuma, mēs būtiski pagarinām to pirmo attīstības gadu par 2 - 4 mēnešiem un jau nākošajā augšanas gadā varam sagaidīt pirmos ziedus. Teorētiski optimālā nepieciešamā apgaismojuma intensitāte ir 5000 - 10000 luksu. Neesmu pārliecināts, ka katram lasītājam ir luksometrs kabatā, pieliekamajā vai pat šķūnītī, tāpēc vienkārši novietosim mūsu augošos liliju bēbjus 5 - 15 cm zem parastās luminiscentās dienas gaismas spuldzes uz 12 - 15 stundām dienā vai ilgāk. Varam aplēst izmaksas - viena 40 vatu spuldze 13 stundās patērē 0,5 kilovatstundas enerģijas, kas maksā 3,6 santīmus. Vai varam to atļauties - izvēle paša ziņā. Droši vien lielākajos apgaismes tehnikas veikalos ir atrodamas arī modernākas spuldzes ar gaismas spektru, kas tuvs dabīgai saules gaismai. Sliktākā gadījumā arī parastā kvēlspuldze ir labāka par neko.
3 - 5 nedēļas pēc dīgļlapas parādīšanās izspraucas pirmā īstā lapa, tai seko nākošās, piebriest arī sīpoliņš. Tagad liliju bērneļi jāpiebaro. Es lietoju gan šķidro komplekso pilnmēslojumu VITO, gan izšķīdinātus HYDRO un KEMIRA kompleksos mēslojumus 2-5 reizes mazākā koncentrācijā par nobriedušiem augiem ieteicamo, ik pēc 10 - 12 dienām. Barošanai, tāpat kā mitruma uzturēšanai augsnē, labāk piesūcināsim augsni no apakšas, nevis liesim ūdeni mūsu liliju bērneļiem uz galvas.
Mūsu sējeņi ir paaugušies, varam turpināt to audzēšanu ārā. Izstādīt jaunos liliju bērneļus dārzā varam kā pavasarī tā rudenī - abos gadījumos panākumi neizpaliks. Ja esam sējuši reti un augi cits no cita aug pāris centimetru attālumā, varam pārstādīt ar visu poda augsnes kamolu, netraucējot augu saknes. Sējeņus varam audzēt kastēs ar izņemamu dibenu; pazīstu audzētājus, kas ar panākumiem izmanto kastes ar režģveida sāniem un dibenu, ļaujot sējeņiem augt un attīstīties tādā kastē vairākus gadus. Te nu katrs varam izvēlēties savu ērtāko un labāko ceļu.
Es parasti sēju janvāra beigās - februāra sākumā, ļoti sabiezināti, tāpēc dodu priekšroku pārstādīšanai dārzā pavasarī, turklāt trompetlilijas un Āzijas lilijas no pārstādīšanas necieš nemaz. Sējeņus pārstādu tīrā augsnē 2 cm attālumā citu no cita, saglabājot iespēju nākošajā gadā stādījumu paretināt. Vadziņas novilktas ar 25 cm intervālu 1 -1,2 m platā dobē. Pirmās 5 dienas pēc pārstādīšanas augsni uzturu mitru lai nostiprinās saknītes. Pasargāšanai no nevēlamiem nokrišņiem un temperatūras regulēšanai kalpo uz puslokā izliektiem 6 mm tērauda armatūras stieņiem uzvilktais polietilēna plēves tunelis. Mitruma uzturēšana, piebarošana, ravēšana un irdināšana turpinās visu sezonu, ja ir nepieciešams, tad arī miglošana ar bioloģiskajiem vai ķīmiskajiem augu aizsardzības līdzekļiem.
Uz jautājumu, kad būs pienācis īstais laiks izstādīt mūsu sējeņus dārzā - aprīlī, maijā vai jūnijā, pieredzējuši audzētāji, visi kā viens, atbildēs: ''Pēc pavasara salnām.'' Konkrētu stādīšanas dienu var palīdzēt noteikt cilts šamanis, ciema laika pareģis un zvaigžņu tulks vai cits līdzīga profila speciālists kā arī paša pieredze un dārznieka intuīcija.
Vēlu rudenī novācu atlikušās augu daļas un nomulčēju dobi ar 5 -10 cm biezu sausas neitralizētas kūdras kārtu. Trompetliliju sējeņu dobi pārklāju ar plēvi, jo no samirkušas mulčas liela labuma nav. Sausā kūdrā labprāt ziemo arī peles. Novietojot zem plēves cauruļu posmus un rūpējoties, lai tajos netrūktu garšīgas indes, mēs palielināsim iespēju liliju sīpoliem veiksmīgi pārziemot. Nākošajā pavasarī noņemam plēvi un samazinām mulčas biezumu līdz 3 - 4 cm. Šajā periodā svarīgākais uzdevums ir nosargāt liliju, it sevišķi trompetliliju, dzinumus no salnām, un plēves tuneļi ir ļoti noderīgi.
Apakšzemes dīgšanas tipa liliju sēklu audzēšana
Apakšzemes dīgšanas tipa liliju sēklas, kā mēs jau zinām, vispirms augsnē izveido sīpoliņu, un pirmā lapa parādās vēlāk. Ātrā apakšzemes dīgšanas tipa lilija ir Daurijas lilija (L. dauricum). Parasti tās sēklām vernilizācija nav nepieciešama un tās varam sēt un audzēt līdzīgi kā virszemes dīgšanas tipa lilijas. Ilgstošā apakšzemes dīgšanas tipa lilijām nepieciešamais vernilizācijas periods +1 +5*C temperatūrā ilgst 3 mēnešus Austrumlilijām un ap 10 nedēļām martagonlilijām.
Martagonlilijas nesēj pesimisti. Ja sēsim tās atklātā laukā, pirmos ziedus sagaidīsim pēc gadiem 5 - 7. Lēnā augšana un negribīgā vairošanās arī ir galvenie iemesli, kāpēc pasaules liliju audzētavu katalogos tās tiek reti piedāvātas un ļoti augstu novērtētas: 20 - 30 $ par sīpolu ir normāla cena. Martagonliliju grupā ir tikai ap 2% visu pasaulē reģistrēto liliju šķirņu.
Daudziem ir zināms, ka piecgade ir paveicama četros, bet septiņgade piecos gados, tāpat martagonliliju audzēšanā no sēklām ir dažas viltības, kā šo procesu paātrināt par gadu vai diviem. Martagonliliju sēklas veido sīpoliņus 10 - 15*C temperatūrā. Ja gribam sēt tās atklātā laukā, tad darīsim to septembrī - oktobrī, kad sēklas ir nogatavojušās. Izmērcējam un sējam tās 1 cm dziļumā kā bija minēts iepriekš. Rudenī izveidosies sīpoliņi, sekos dabīgs aukstuma periods un pavasarī varam sagaidīt pirmo lapiņu. Otrā lapiņa var parādīties tikai nākošajā gadā. Par salu nav pārāk jāsatraucas - martagonlilijas šajā ziņā ir visizturīgākās lilijas. Ne vienu vien reizi esmu novērojis, kā, sniegam nokūstot, augsnes virspusē izskalotais vai sala izcilātais sīkais sīpoliņš ir veiksmīgi pārziemojis, ar saknīti turoties zemē un pavasarī ir izdzinis lapiņu gluži tāpat kā pārējie brāļi un māsas.
Vienkāršs paņēmiens augšanas paātrināšanai ir sajaukt mērcētas sēklas ar mitru substrātu, ievietot noslēdzamā stikla traukā vai polietilēna maisiņā un vērot sīpoliņu veidošanos, reizēm pavēdinot un uzturot mitrumu. Par substrātu varam izmantot tīru neitralizētu kūdru, sasmalcinātu sfagnu sūnu vai vermikulītu ar biomiksa, trihodermīna, vitmīna vai citu bioloģisko līdzekļu piedevu.
Baltajām martagonlilijām sīpoliņi izveidosies ātrāk nekā tumšākas krāsas augiem, arī vernilizācijas periods tām var būt īsāks. Nebūsim pārāk pārsteigti, ja viens otrs mazais sīpoliņš nezinās, ka tam vajadzīga vernilizācija un sāks dzīt lapiņu uzreiz pēc izveidošanās.
Parasti pēc 10 - 14 nedēļām sīpoliņi ir izveidojušies, tagad sarīkojam tiem pirmo ziemu ar +1 - +5*C temperatūru ledusskapī, pagrabā vai jebkurā mums parocīgā tumšā vietā, periodiski uzmetot tiem aci un pavēdinot. Mazie sīpoliņi ir gatavi stādīšanai augsnē pēc nedēļām 10 - 12 vai agrāk, ja tie signalizē ar lapiņu. Varam iestādīt tos puķu podā un pēc mēnešiem 3 - 4 sarīkot vēl vienu 10 - 12 nedēļu ilgu mākslīgo ziemu, vai varam stādīt tās dārzā uzreiz. Paturēsim prātā, ka martagonlilijām ļoti nepatīk pārstādīšana, tāpēc centīsimies tās stādīt dārzā uz palikšanu tām tīkamajā paēnā un turpmāk Sīpola kungu netraucēt.
Viss iepriekšminētais attiecas arī uz Kaukāza lilijām (L. monadelphum u. c.), vienīgā atšķirība - ilgāks sīpoliņa veidošanās un arī vernilizācijas periods, un daļai sēklu var izrādīties nepieciešami divi vernilizācijas periodi, turpretim citai daļai tāds nemaz nav vajadzīgs.
Ar Austrumliliju sēklām rīkojamies līdzīgi kā martagonlilijām, tikai režīmi būs mazliet atšķirīgi. Sīpoliņus no sēklām veidosim istabas temperarūrā 15 - 22 grādos mēnešus trīs, četrus. Pēc sīpoliņa izveidošanās temperatūru pazemināsim pakāpeniski - nedēļas divas, trīs turēsim tos 10*C tad vismaz 12 nedēļas +1*C temperatūrā. Nu mūsu sīpoliņi ir gatavi stādīšanai ārā vai siltumnīcā. Neaizmirsīsim, ka Austrumlilijām ir nepieciešama diezgan skāba augsne, un pirmā lapiņa var parādīties jau 7 - 10 dienas pēc iestādīšanas.
Tagad, kad esam iepazinušies un izvēlējušies savu liliju sēklu audzēšanas paņēmienu, varam aprēķināt vēlamo sējas laiku. Piemēram, lai varētu izstādīt vienu reizi vernilizētus martagonliliju sīpoliņus dārzā maija pirmajās dienās, paredzēsim termocikliem un izmērcēšanai vienu nedēļu, sīpoliņu veidošanai 10 - 14 nedēļas, tikpat arī vernilizācijai. Tātad sēklas no saldētavas izņemsim 23 - 25 nedēļas pirms izvēlētā stādīšanas termiņa, proti novembra pirmajā pusē. Ja vēlamies minētos sīpoliņus izstādīt septembra sākumā, gatavosim sēklas marta pirmajā pusē, neaizmirstot, ka no jūnija vidus būs nepieciešams aukstuma periods.
Viss augstāk stāstītais par liliju audzēšanu no sēklām atgādina piemēru kā sarežģīt vienkāršas lietas. Būtībā šis process nav nemaz tik sarežģīts un ir uzrakstāms četros vārdos - iesējam un palīdzam augt. Lai jums, mīļie liliju draugi, labi veicas! Ja šajos jautājumos Jums ir neskaidrības, varat atrakstīt. Savu zināšanu un pieredzes robežās centīšos atbildēt.
Varbūt Jūs vēlaties izmēģināt jauniegūtās zināšanas praksē un izaudzēt paši savu, unikālu, agrāk neredzētu liliju no sēklas? Unikālu tāpēc, ka neviens hibridizētājs nevar būt simtprocentīgi pārliecināts par krustošanas ceļā radītā jaunuma izskatu un citām īpašībām, pat no vienas pogaļas sēklām parasti izaug diezgan atšķirīgi pēcnācēji.
Hibridizēšanā tiek izmantoti tikai labākie augi, lai jauniegūto hibrīdu īpašības būtu vislabākās. Aizgājušā gada vasara bija labvēlīga liliju hibridizēšanai, tāpēc varu piedāvāt nelielu daudzumu šādu liliju sēklu:
* Zemā lilija (Lilium pumilum) (sēklu daudzums ierobežots),
* Maigā lilija (Lilium amabile),
* Karaliskā lilija (Lilium regale),
* Labāko martagonliliju krustojumi,
* Balta martagonlilija*,
* Labāko trompetliliju un Orleānas liliju krustojumi.
* - jaunajam augam nav obligāti jābūt baltam, jo baltu mātesaugu apputeksnējot ar tumšas krāsas martgonlilijas putekšņiem, pēcnācēji var būt arī atšķirīgi, gluži kā pie cilvēkiem.
Viena liliju sēklu standartpaciņa satur 25 sēklas, tās cena ir 1 Ls. Šāds sēklu skaits ir optimāls viena 11x11 vai 13x13 cm poda apsēšanai. Sēklas nosūtu pa pastu, sūtīšanu apmaksā saņēmējs. Ja vēlaties iegādāties liliju sēklas, lūdzu, atsūtiet sev adresētu aploksni ar uzlīmētu pastmarku un norādiet pasūtāmo sēklu veidu. Apmaksāt savu pasūtījumu varat ar pasta naudas pārvedumu vai bankas pārskaitījumu. Ja pasūtāt vienu sēklu paciņu, varat apmaksāt to arī ar pastmarkām, kuru nomināls nepārsniedz 15 santīmus.
Lai Jums veiksme un panākumi!
Dāvids Hercbergs, Parka 4, Vecumnieki, Vecumnieku novads, LV 3933.
© D.Hercbergs 2011.
