KAD STĀDĪT LILIJAS PAVASARĪ VAI RUDENĪ ?
(Raksta saīsinātā versija ir publicēta žurnāla Dārza Pasaule 2004. gada maija numurā.)
Ap šo jautājumu Latvijā šķēpus lauž kopš neatkarības laikiem. Vieni stāv un krīt par tradicionālo rudeni, citi, atsaucoties uz šodien moderno Eiropas pieredzi, par pareizo sludina stādīšanu pavasarī.
Te nu būtu vietā atcerēties kādu senu Austrumu pastāstu: reiz divi vīri Mustafa un Ismails sastrīdējās. Lai noskaidrot, kuram ir taisnība, abi devās izšķirt strīdu pie pilsētas cienīgākā, godātākā un gudrākā mullas. Mustafa runāja pirmais. Taisnība ir tavā pusē, mulla noteica. Tad savu stāstu izstāstīja Ismails. Jā, tev arī ir taisnība, atzina mulla. To visu pa durvju spraugu noklausījās mullas sieva. Tā jau nu nevar būt, ka taisnība ir abiem! viņa noteica mullam, kad strīdnieki aizgājuši. Arī tev, sieva, ir taisnība, skanēja atbilde.
Par viņu strīda iemeslu leģenda klusē, bet ja tas bija par liliju stādīšanas laiku, tad jāatzīst, ka abiem strīdniekiem tomēr bija taisnība lilijas var stādīt kā pavasarī tā rudenī, arī vasarā un ziemā. Mēģināsim ar šo jautājumu tikt skaidrībā. Neapskatīsim visas Latvijā audzēto liliju grupas, bet tikai populārākās Āzijas, Austrumu, trompetliliju hibrīdu grupas, arī LA hibrīdus, jo atsevišķām lilijām, piemēram, baznīcas lilijai (Lilium candidum) ir specifiskas prasības. Arī martagonlilijas nav ieteicams stādīt pavasarī.
Latvijā ir ierasts stādīt lilijas rudenī, tūlīt pēc sīpolu norakšanas. Tad normāls, vesels sīpols paspēj izveidot bazālās saknes un iesakņoties, lai pavasarī turpinātu attīstību. Stādīšana pavasarī sākās līdz ar liliju sīpolu importēšanu. Rudens ir tas laiks, kad sīpoli piebriest visvairāk, un kurš gan Nīderlandes lielaudzētājs gribēs rakt liliju sīpolu septembrī, ja oktobrī tas pats sīpols būs paaudzies vēl lielāks un dārgāks. Muļķu viņu vidū nav, tāpēc ražu novāc cik vēlu vien iespējams. Kad visi sīpoli ir norakti, apstrādāti, pārlasīti un sašķiroti, rudens stādīšanas laiks bieži vien ir jau garām un neatliek nekas cits, kā atlikt stādīšanu uz pavasari. Sīpolu uzglabāšana notiek milzu saldētavās optimālos mitruma un temperatūras apstākļos viegli mitrā kūdrā vai citā substrātā, kas ļauj saglabāt sīpolu pietiekoši ilgi, lai izņemt no glabātavas jebkurā gada dienā, kad tas ir nepieciešams galvenajiem pircējiem griezto ziedu lielražotājiem.
Optimāli mēsloti un glabāti liliju sīpoli satur visas augšanai nepieciešamās barības vielas un pēc izņemšanas no saldētavas strauji sāk augt. Paspēt iestādīt tādus sīpolus pirms asnu parādīšanās nav viegls uzdevums. Kad liliju sīpols nonāk līdz mums, tam nereti jau ir izaudzis mazāks vai lielāks dzinums. Tas nebūtu nekas slikts, ja vien šie dzinumi nebūtu tik trausli. Ja jaunais asns nolūst, augšanas gads ir beidzies, jauns dzinums parādīsies tikai nākošajā gadā. Izņēmumi gadās ļoti reti.
Kā liecina pieredze, pavasarī stādītie liliju sīpoli aug un attīstās tikpat labi kā rudens stādījums, bez problēmām varam stādīt arī vasarā, svarīgāks ir kas cits - stādāmā materiāla kvalitāte. Liliju sīpolam nav segzvīņu kā tulpju sīpolam, kas pasargātu no pārliekas dehidrācijas, tāpēc no pārāk iekaltušiem vai pat puves bojātiem sīpoliem velti gaidīt labus rezultātus. Autoram ir gadījies stādīt un pārstādīt lilijas ne tikai rudenī, bet visos gadalaikos bez jebkādiem sarežģījumiem: kā pavasarī, tā vasarā gan ziedēšanas laikā gan pirms, gan pēc tās, un pat dziļā ziemā. Jāpiebilst, ka stādot lilijas ar visu ziedkātu vasarā, sīpolam klāt vajadzētu atstāt tikai pusi no kāta, ziedkopa labāk noderēs vāzē.
Stādīšana ziemā, protams, nav tas ieteicamākais paņēmiens, bet ārkārtas gadījumā ir nācies izmēģināt arī to, kad reiz pēc Ziemassvētkiem no Tālajiem austrumiem atgriezās kāda pasūtītāja neizņemta pasta paka ar sešiem trompetliliju sīpoliem, kurus tiku nosūtījis jau augusta beigās. Tolaik austrumu robeža stiepās nevis pa Zilupi, bet Klusajā okeānā. Kūdrā iepakoti sīpoli arī pēc četrus mēnešus ilgas ceļošanas turp un atpakaļ bargajos apstākļos izskatījās samērā labi, tāpēc nolēmu eksperimentēt, riskējot pazaudēt sīpolus, bet iegūt jaunu pieredzi. 10*C temperatūrā 20 cm dziļi sasalušajā augsnē ar lauzni izcirtu sešas bedrītes 25 cm dziļumā, katrā ievietoju pa sīpolam, noskaitīju atbilstošos burvju vārdus un aizbēru ar pāris saujām kūdras no iepakojuma un to pašu sasalušo augsni. Rezultāti pārspēja prognozes par sala neizturīgiem uzskatītie trompetliliju sīpoli nākošajā vasarā deva piecus ziedošus kātus, tikai viens izmērā mazākais sīpols neuznāca.
Turpmāk šadi eksperimenti netika atkārtoti, tāpēc visaptverošus secinājumus no viena gadījuma izdarīt nevar, tomēr pieredze vedina uz domām, ka primārais ir stādāmā materiāla kvalitāte un katrai liliju grupai piemērota vieta un augsne, bet atbildot uz virsrakstā uzdoto jautājumu pareizi rīkosies gan tie, kas lilijas stādīs rudenī, gan tie, kas to darīs pavasarī.
Dāvids Hercbergs.
|
LILIJU AUDZĒŠANA NO
SĒKLĀM
Audzēšana
no sēklām ir ērtākais, vienkāršākais un katram dārzniekam, mazdārzniekam
un bezdārzniekam pieejams paņēmiens, kā pavairot un atjaunot lilijas,
iegūt no vīrusiem un slimībām brīvus augus, un vienīgais veids,
kā izaudzēt krustošanas ceļā radītus jaunus hibrīdus.
Ceļu, kā no sēkliņas nonākt līdz nobriedušam augam, nav mazāk kā ceļu no
Vecumniekiem līdz
Ventspilij, piemēram. Varam sēt dobēs, podos, kastēs un konteineros, audzēt sējeņus glāzēs,
mēģenēs, filtrpapīra ruļļos, polietilēna maisiņos, ūdenī, sfagnu sūnā... fantāzijai nav robežu. Tomēr
ir dažas lietas, kas būtu jāzina, lai veiksmīgāk nonākt mūsu galamērķī, proti, sēklu uzglabāšanas,
dīgšanas un augu attīstības īpatnības un specifiskās prasības pēc gaismas, siltuma un barības.
Apskatot lilijas sēklu pret gaismu, skaidri saredzamā strīpiņa vidū ir
dīglis. Lasītājiem nav
jāpaskaidro, ka sējot pelavas (sēklas bez dīgļa) pat čiks neiznāks, tāpēc pārbaudīsim, vai mūsu
sēklas ir pilnas.
Istabas temperatūrā liliju sēklas ilgstoši glabāt nevajadzētu. Pēc speciālās
literatūras datiem, gada
laikā to dīgtspēja samazinās vismaz par 50 %. Labi izžāvētas liliju sēklas saglabā dīgtspēju gadu
desmitiem, ja tās uzglabā gaisa un mitruma necaurlaidīgos polietilēna maisiņos vai noslēgtos
traukos saldētavā.
Botāniski lilijas pieder viendīgļlapju klasei un tām ir divi galvenie
sēklu dīgšanas tipi. Ja virs zemes
parādās slaida dīgļlapa, vēlāk tai seko īstās lapas, tad tās ir virszemes dīgšanas tipa sēklas.
Apakšzemes dīgšanas tipa sēklām dīglis augsnē izveido sīpoliņu, un tikai pēc tam virs zemes
parādīsies pirmā īstā lapa. Savukārt, katru no abiem dīgšanas tipiem pieņemts dalīt ātrajā un
ilgstošajā jeb lēnajā. Vairums virszemes dīgšanas tipa liliju sēklu ir ātri dīgstošās; vairums
apakšzemes dīgšanas tipa sēklu - lēni dīgstošās, un tām pēc sīpoliņa izveidošanās ir nepieciešama
vernilizācija, t.i. aukstuma periods, lai sāktu augt lapiņa. Populārākās virszemes dīgšanas tipa lilijas
ir Āzijas liliju hibrīdi, trompetlilijas, garziedu lilija (Lilium longiflorum), vairums Āzijas
sugu, tostarp
zemā lilija (L. pumilum), maigā lilija (L. amabile). Apakšzemes dīgšanas tipam pieder
martagonlilijas, Austrumlilijas, Kaukāza lilijas un pie mums vēl reti sastopamās Amerikas
rietumkrasta sugas un to hibrīdi, kā arī Daurijas lilija (L. dauricum).
Svarīgākā prasība augsnei, kurā sēsim lilijas, ir laba ūdens un gaisa
caurlaidība jeb irdenums, tai ir
jābūt auglīgai, ar neitrālu pH. Ja neesam pārliecināti, ka augsnē nav patogēno baktēriju vai to
pārnēsātāju, varam augsni sterilizēt. Ķīmisko līdzekļu metilbromīda vai formalīna pielietošana
mazdārzniekiem nav atļauta, varam izlīdzēties ar augsnes izkarsēšanu, vienlaicīgi iznīcinot arī tajā
esošo nezāļu sēklas. Drošāk to darīt ģimenes šefpavāra prombūtnē. Es augsni sterilizēju, stundu
vārot to kastrolī ar ūdeni, bet droši vien ir iespējami arī labāki paņēmieni. Kad augsne ir atdzisusi
un apžuvusi, divām tās daļām piejaucu divas daļas tīras kļavu lapu trūdzemes (ozollapas neesot
piemērotas), divas daļas neitralizētas kūdras substrāta un vienu daļu skalotas smilts vai smalkas
grants. Pludmales smiltis ir vislabākā izvēle. Pievienojam sauju malkas pelnu un neaizmirstam
bioloģiskos aizsardzības līdzekļus trihodermīnu un biomiksu, ievērojot to lietošanas normas. Kad
sastāvdaļas ir vienmērīgi sajauktas, esam ieguvuši lielisku substrātu liliju audzēšanai.
Ja esam nolēmuši sēt lilijas atklātā laukā, novelkam 7-10 cm dziļu
vadziņu, piepildām to ar
sagatavoto substrātu, labi salaistām un sabiezināti sējam 5-10 mm dziļumā. 200-300 sēklas uz
tekošo metru ir optimāls daudzums. Lielākās grūtības sagādā nepieciešamā mitruma uzturēšana
augsnes virskārtā dīgšanas un arī augšanas periodā, citiem vārdiem, uzmanīga laistīšana,
neizskalojot sēklas un sējeņus, sējeņu pasargāšana no nevēlamiem nokrišņiem, pārliekas saules
tveices un salnām,kā arī nezāļu iznīcināšana. Vieglāk ar šīm problēmām tikt galā ir, audzējot
siltumnīcā, bet visvieglāk tas izdarāms, sējot liliju sēklas traukos - podos, kastēs vai konteineros
un audzējot tās telpās līdz mūsu liliju bērni izaug pietiekoši lieli pārstādīšanai ārā vai siltumnīcā.
Galvenā priekšrocība - ievērojami pagarinās veģetācijas periods, jo varam sēt jau agri pavasarī
vai pat ziemā.
Virszemes dīgšanas tipa liliju sēklu audzēšana
Ja mūsu rīcībā ir daži desmiti liliju sēklu, piemērotākais trauks
audzēšanai telpās ir puķu pods.
Māla poda priekšrocības ir zināmas katram, bet labi derēs arī plastmasas pods vai cits trauks ar
vismaz 8 cm dziļumu un caurumu dibenā.
Varam sēt nekavējoties, bet ir arī dažas viltības ātrākai un vienmērīgākai sēklu
uzdīgšanai. Mūsu
sausās liliju sēklas guļ saldētavā mitruma un gaisa necaurlaidīgā polietilēna maisiņā. To
atmodināšanai un dīgšanas stimulēšanai varam veikt 2 - 3 termociklus, ik pēc dienas pārvietojot
tās istabas temperatūrā un nākošajā dienā atpakaļ ledusskapī. Gribu uzsvērt vārdu SAUSĀS
sēklas. Katram labi saprotams, kas var notikt, ja mēģināsim saldēt mitras sēklas, kuru dīglis sāk
augt.
Pēc termocikliem sēklas izmērcēsim lietus, kausēta sniega vai ledus
ūdenī istabas temperatūrā, mainot ūdeni ik pēc 10 - 12 stundām vai
biežāk un starplaikā skalojot tās tekošā ūdenī, lai atbrīvoties
no dīgšanas kavētājiem. Daži audzētāji pirms mērcēšanas sēklas dezinficē
5 - 10 minūtes 10% balinātāja vai hloru saturošā mazgāšanas līdzekļa
šķīdumā ar sekojošu skalošanu. Sēklu mērcēšana parasti ilgst diennakti
vai divas, neaizmirstot mainīt ūdeni. Varam turpināt šo procedūru
arī ilgāk - kamēr dīglis sāk augt. Liliju speciālists E.J.Soboczenski
Ziemeļamerikas liliju biedrības (NALS) 52.biļetēna 1. numurā raksta,
ka apgaismotā ūdens glāzē var novērot liliju sēklu augšanu un attīstību
mēnešiem ilgi. Manuprāt, tas ir apšaubāmi, jo sēklām pietrūkst gaisa,
bet mēģināt jau nav liegts.
Mūsu sēklas ir izmērcētas, augsne ir sagatavota, laiks sēt. Varam izsēt sēklas 1
- 2 cm attālumā
citu no citas, bet mana pieredze rāda ka mazie liliju bērneļi ļoti labi aug arī blīvākā sējumā. Tā 8x8
cm podā droši varam iesēt 12 - 20 trompetliliju vai 15 - 25 Āzijas liliju sēklas. Slapju sēklu
vienmērīgu izvietošanu ļoti atvieglos pincete ar plakaniem galiem. Uzberam 5 - 8 mm augsnes
kārtiņu, noskaitām atbilstošos buramvārdus vai mantras un neaizmirstam, ka augsnei jābūt mitrai
un irdenai. Ja sējam vairāk kā vienu liliju dažādību, lieti noderēs etiķetes, lai atzīmēt audzējamo
augu nosaukumus un varbūt arī sējas un citu svarīgāko auga attīstības posmu termiņus. Šīs
piezīmes ieteicams dublēt katra dārznieka svarīgākajā dokumentā - dārza virsgrāmatā, vai
modernāk - failos. Iespraužam etiķeti, uzvelkam podam cepuri no tīra polietilēna maisiņa mitruma
saglabāšanai un novietojam podu istabas temperatūrā 17 - 20*C tumšā kaktā.
Ja sēklai siltuma un mitruma ir pietiekoši, zemās lilijas
(L. pumilum) dīgļus sagaidīsim jau pēc 7 -
10 dienām, Āzijas un trompetlilijas parādīsies pēc dienām 12 - 20. Tās, kā mēs zinām, ir lilijas ar
ātro virzemes dīgšanas tipu. Lēnajam virszemes dīgšanas tipam pieder baltā jeb baznīcas lilija (L.
candidum), kuras sēklām dīgšanas laikā nepieciešama pazemināta temperatūra. Dažas liliju
pasaules autoritātes lēnajam virszemes dīgšanas tipam pieskaita arī Henrija liliju (L. henryi),
Sārdžentes liliju (L. sargentiae) un to pēcnācējus. Varbūt tas attiecas uz minēto liliju svaigām
sēklām, bet, pēc manas pieredzes, vismaz 2 mēnešus ledusskapja saldētavā glabātām Henrija un
Sārdžentes liliju un to hibrīdu sēklām ilgāk kā 3 nedēļas uzdīgšanai parasti nav nepieciešamas.
Nu esam sagaidījuši pirmās dīgļlapas - parasti virs zemes parādās cilpiņa, tad
zālveidīga lapiņa ar
sēklas apvalku galā. Pakāpeniski radinām tās pie gaismas, noņemam podam polietilēna cepuri.
Tagad liliju bēbju attīstībai nepieciešama gaisma, daudz gaismas un optimālā temperatūra 18 -
20*C dienā un 10 - 15*C naktī. Ja aiz loga ir pavasaris vai vasara, audzēšanu varam turpināt ārā
vai siltumnīcā, pakāpeniski pieradinot sējeņus; ja vēl ir ziema, neiztiksim bez mākslīgā
apgaismojuma. Tas arī ir galvenais faktors, izvēloties mūsu liliju sējas laiku. Audzējot sējeņus zem
mākslīgā apgaismojuma,mēs būtiski pagarinām to pirmo attīstības gadu par 2 - 4 mēnešiem un jau
nākošajā augšanas gadā varam sagaidīt pirmos ziedus. Teorētiski optimālā nepieciešamā
apgaismojuma intensitāte ir 5000 - 10000 luksu. Neesmu pārliecināts, ka katram lasītājam ir
luksometrs kabatā, pieliekamajā vai pat šķūnītī, tāpēc vienkārši novietosim mūsu augošos liliju
bēbjus 5 - 15 cm zem parastās luminiscentās dienas gaismas spuldzes uz 12 - 15 stundām dienā
vai ilgāk. Varam aplēst izmaksas - viena 40 vatu spuldze 13 stundās patērē 0,5 kilovatstundas
enerģijas, kas maksā 2 santīmus. Vai varam to atļauties - izvēle paša ziņā. Droši vien lielākajos
apgaismes tehnikas veikalos ir atrodamas arī modernākas spuldzes ar gaismas spektru, kas tuvs
dabīgai saules gaismai. Sliktākā gadījumā arī parastā kvēlspuldze ir labāka par neko.
3 - 5 nedēļas pēc dīgļlapas parādīšanās izspraucas pirmā īstā lapa, tai
seko nākošās, piebriest arī
sīpoliņš. Tagad liliju bērneļi jāpiebaro. Es lietoju gan šķidro komplekso pilnmēslojumu VITO, gan
izšķīdinātus HYDRO un KEMIRA kompleksos mēslojumus 2-5 reizes mazākā koncentrācijā par
nobriedušiem augiem ieteicamo, ik pēc 10 - 12 dienām. Barošanai, tāpat kā mitruma uzturēšanai
augsnē, labāk ieliksim podu ūdenī, nevis liesim ūdeni mūsu liliju bērneļiem uz galvas.
Mūsu sējeņi ir paaugušies, varam turpināt to audzēšanu ārā. Izstādīt jaunos
liliju bērneļus dārzā
varam kā pavasarī tā rudenī - abos gadījumos panākumi neizpaliks. Ja esam sējuši reti un augi cits
no cita aug pāris centimetru attālumā, varam pārstādīt ar visu poda augsnes kamolu, netraucējot
augu saknes. Sējeņus varam audzēt kastēs ar izņemamu dibenu; pazīstu audzētājus, kas ar
panākumiem izmanto kastes ar režģveida sāniem un dibenu, ļaujot sējeņiem augt un attīstīties tādā
kastē vairākus gadus. Te nu katrs varam izvēlēties savu ērtāko un labāko ceļu.
Es parasti sēju janvāra beigās - februāra sākumā, ļoti sabiezināti, tāpēc dodu
priekšroku
pārstādīšanai dārzā pavasarī, turklāt trompetlilijas un Āzijas lilijas no pārstādīšanas necieš nemaz.
Sējeņus pārstādu tīrā augsnē 2 cm attālumā citu no cita, saglabājot iespēju nākošajā gadā
stādījumu paretināt. Vadziņas novilktas ar 25 cm intervālu 1 -1,2 m platā dobē. Pirmās 5 dienas
pēc pārstādīšanas augsni uzturu ļoti mitru lai nostiprinās saknītes. Pasargāšanai no nevēlamiem
nokrišņiem un temperatūras regulēšanai kalpo uz puslokā izliektiem 6 mm tērauda armatūras
stieņiem uzvilktais polietilēna plēves tunelis. Mitruma uzturēšana, piebarošana, ravēšana un
irdināšana turpinās visu sezonu, ja ir nepieciešams,tad arī miglošana ar bioloģiskajiem vai
ķīmiskajiem augu aizsardzības līdzekļiem.
Uz jautājumu, kad būs pienācis īstais laiks izstādīt mūsu sējeņus dārzā -
aprīlī, maijā vai jūnijā,
pieredzējuši audzētāji, visi kā viens, atbildēs: Pēc pavasara salnām. Konkrētu stādīšanas dienu
var palīdzēt noteikt cilts šamanis, ciema laika pareģis un zvaigžņu tulks vai cits līdzīga profila
speciālists kā arī paša pieredze un dārznieka intuīcija.
Vēlu rudenī novācu atlikušās augu daļas un nomulčēju dobi ar 5 -10 cm biezu
sausas neitralizētas
kūdras kārtu. Trompetliliju sējeņu dobi pārklāju ar plēvi, jo no samirkušas mulčas liela labuma
nav. Sausā kūdrā labprāt ziemo arī peles. Novietojot zem plēves cauruļu posmus un rūpējoties, lai
tajos netrūktu garšīgas indes, mēs palielināsim iespēju liliju sīpoliem veiksmīgi pārziemot.
Nākošajā pavasarī noņemam plēvi un samazinām mulčas biezumu līdz 3 - 4 cm. Šajā periodā
svarīgākais uzdevums ir nosargāt liliju,it sevišķi trompetliliju, dzinumus no salnām, un plēves tuneļi
ir ļoti noderīgi.
Apakšzemes dīgšanas tipa liliju sēklu audzēšana
Apakšzemes dīgšanas tipa liliju sēklas, kā mēs jau zinām,vispirms augsnē
izveido sīpoliņu, un pirmā lapa parādās vēlāk. Ātrā
apakšzemes dīgšanas tipa lilija ir Daurijas lilija (L. dauricum). Parasti tās sēklām
vernilizācija nav
nepieciešama un tās varam sēt un audzēt līdzīgi kā virszemes dīgšanas tipa lilijas. Ilgstošā
apakšzemes dīgšanas tipa lilijām nepieciešamais vernilizācijas periods +1 +5*C temperatūrā ilgst
3 mēnešus Austrumlilijām un ap 10 nedēļām martagonlilijām.
Martagonlilijas nesēj pesimisti. Ja sēsim tās atklātā laukā, pirmos
ziedus sagaidīsim pēc gadiem 5 -
7. Lēnā augšana un negribīgā vairošanās arī ir galvenie iemesli, kāpēc pasaules liliju audzētavu
katalogos tās tiek reti piedāvātas un ļoti augstu novērtētas: 20 - 30 $ par sīpolu ir normāla cena.
Martagonliliju grupā ir tikai ap 2% visu pasaulē reģistrēto liliju šķirņu.
Daudziem ir zināms, ka piecgade ir paveicama četros, bet septiņgade piecos
gados, tāpat
martagonliliju audzēšanā no sēklām ir dažas viltības, kā šo procesu paātrināt par gadu vai diviem.
Martagonliliju sēklas veido sīpoliņus 10 - 15*C temperatūrā. Ja gribam sēt tās atklātā laukā, tad
darīsim to septembrī - oktobrī, kad sēklas ir nogatavojušās. Izmērcējam un sējam tās 1 cm
dziļumā kā bija minēts iepriekš. Rudenī izveidosies sīpoliņi, sekos dabīgs aukstuma periods un
pavasarī varam sagaidīt pirmo lapiņu. Otrā lapiņa var parādīties tikai nākošajā gadā. Par salu nav
pārāk jāsatraucas - martagonlilijas šajā ziņā ir visizturīgākās lilijas. Ne vienu vien reizi esmu
novērojis, kā,sniegam nokūstot, augsnes virspusē izskalotais vai sala izcilātais sīkais sīpoliņš ir
pārziemojis, ar saknīti turoties zemē un pavasarī ir izdzinis lapiņu gluži tāpat kā pārējie brāļi un
māsas.
Vienkāršs paņēmiens augšanas paātrināšanai ir sajaukt mērcētas sēklas ar mitru
substrātu, ievietot
noslēdzamā stikla traukā vai polietilēna maisiņā un vērot sīpoliņu veidošanos, reizēm pavēdinot un
uzturot mitrumu. Par substrātu varam izmantot tīru neitralizētu kūdru, sasmalcinātu sfagnu sūnu vai
vermikulītu ar biomiksa, trihodermīna, vitmīna vai citu bioloģisko līdzekļu piedevu.
Baltajām martagonlilijām sīpoliņi izveidosies ātrāk nekā tumšākas krāsas augiem,
arī vernilizācijas
periods tām var būt īsāks. Nebūsim pārāk pārsteigti, ja viens otrs mazais sīpoliņš nezinās, ka tam
vajadzīga vernilizācija un sāks dzīt lapiņu uzreiz pēc izveidošanās.
Parasti pēc 10 - 12 nedēļām sīpoliņi ir izveidojušies, tagad sarīkojam tiem
pirmo ziemu ar +1 -
+5*C temperatūru ledusskapī, pagrabā vai jebkurā mums parocīgā tumšā vietā, periodiski
uzmetot tiem aci un pavēdinot. Mazie sīpoliņi ir gatavi stādīšanai augsnē pēc nedēļām 10 - 12 vai
agrāk, ja tie signalizē ar lapiņu. Varam iestādīt tos puķu podā un pēc mēnešiem 3 - 4 sarīkot vēl
vienu 10 - 12 nedēļu ilgu mākslīgo ziemu, vai varam stādīt tās dārzā uzreiz. Paturēsim prātā, ka
martagonlilijām ļoti nepatīk pārstādīšana, tāpēc pēc pirmās vai otrās ziemas centīsimies tās stādīt
dārzā uz palikšanu tām tīkamajā paēnā un turpmāk Sīpola kungu netraucēt.
Viss iepriekšminētais attiecas arī uz Kaukāza lilijām (L. monadelphum
u. c.), vienīgā atšķirība -
ilgāks sīpoliņa veidošanās un arī vernilizācijas periods, un daļai sēklu var izrādīties nepieciešami
divi vernilizācijas periodi, turpretim citai daļai tāds nemaz nav vajadzīgs.
Ar Austrumliliju sēklām rīkojamies līdzīgi kā martagonlilijām, tikai režīmi būs
mazliet atšķirīgi.
Sīpoliņus no sēklām veidosim istabas temperarūrā 15 - 22 grādos mēnešus trīs,četrus. Pēc
sīpoliņa izveidošanās temperatūru pazemināsim pakāpeniski - nedēļas divas, trīs turēsim tos 10*C
tad vismaz 12 nedēļas +1*C temperatūrā. Nu mūsu sīpoliņi ir gatavi stādīšanai ārā vai siltumnīcā.
Neaizmirsīsim, ka Austrumlilijām ir nepieciešama diezgan skāba augsne, un pirmā lapiņa var
parādīties jau 7 - 10 dienas pēc iestādīšanas.
Tagad, kad esam iepazinušies un izvēlējušies savu liliju sēklu audzēšanas
paņēmienu, varam
aprēķināt vēlamo sējas laiku. Piemēram, lai varētu izstādīt vienu reizi vernilizētus martagonliliju
sīpoliņus dārzā maija pirmajās dienās, paredzēsim termocikliem un izmērcēšanai vienu nedēļu,
sīpoliņu veidošanai 10 - 12 nedēļas, tikpat arī vernilizācijai. Tātad sēklas no saldētavas izņemsim
22 - 24 nedēļas pirms izvēlētā stādīšanas termiņa, proti novembra otrajā pusē. Ja vēlamies
minētos sīpoliņus izstādīt septembra sākumā, gatavosim sēklas marta otrajā pusē, neaizmirstot, ka
no jūnija vidus būs nepieciešams aukstuma periods.
Viss augstāk stāstītais par liliju audzēšanu no sēklām atgādina piemēru kā
sarežģīt vienkāršas
lietas. Būtībā šis process nav nemaz tik sarežģīts un ir uzrakstāms četros vārdos - iesējam un
palīdzam augt. Lai jums, mīļie liliju draugi, labi veicas! Ja šajos jautājumos Jums ir
neskaidrības,
varat atrakstīt. Savu zināšanu un pieredzes robežās centīšos atbildēt.
Varbūt Jūs vēlaties izmēģināt jauniegūtās zināšanas praksē un izaudzēt paši
savu, unikālu, agrāk
neredzētu liliju no sēklas? Unikālu tāpēc, ka neviens hibridizētājs nevar būt simtprocentīgi
pārliecināts par krustošanas ceļā radītā jaunuma izskatu un citām īpašībām, pat no vienas pogaļas
sēklām parasti izaug diezgan atšķirīgi pēcnācēji.
Hibridizēšanā tiek izmantoti tikai labākie augi, lai jauniegūto hibrīdu īpašības
būtu vislabākās.
Aizgājušā gada vasara bija labvēlīga liliju hibridizēšanai, tāpēc varu piedāvāt nelielu
daudzumu šādu liliju sēklu:
- Zemā lilija (Lilium pumilum) (sēklu daudzums
ierobežots),
- Maigā lilija (Lilium amabile,)
- Maigās lilijas dzeltenā forma (Lilium amabile var. luteum),
- Labāko martagonliliju krustojumi,
- Balta martagonlilija*,
- Labāko trompetliliju un Orleānas liliju
krustojumi.
* - jaunajam augam nav obligāti jābūt baltam, jo baltu mātesaugu
apputeksnējot ar tumšas krāsas
martgonlilijas putekšņiem, pēcnācēji var būt arī atšķirīgi, gluži kā pie cilvēkiem.
Viena liliju sēklu standartpaciņa satur 25 sēklas, tās cena ir 1 Ls. Šāds sēklu
skaits ir optimāls
viena 11x11 vai 13x13 cm poda apsēšanai. Sēklas nosūtu pa pastu, sūtīšanu apmaksā saņēmējs.
Ja vēlaties iegādāties liliju sēklas, lūdzu, atsūtiet sev adresētu aploksni ar uzlīmētu pastmarku un
norādiet pasūtāmo sēklu veidu. Apmaksāt savu pasūtījumu varat ar pasta naudas pārvedumu. Ja
pasūtāt vienu sēklu paciņu, varat apmaksāt to arī ar pastmarkām, kuru nomināls nepāsniedz 22
santīmus.
Lai Jums veiksme un panākumi!
Dāvids Hercbergs, Parka 4, Vecumnieki, Bauskas r., LV 3933.
|